Augstas temperatūras sakausējumi ir metālisku materiālu klase uz dzelzs, niķeļa vai kobalta bāzes, kas spēj ilgstoši darboties temperatūrā, kas pārsniedz 600 grādus īpašos spriedzes apstākļos. Tiem piemīt visaptverošs īpašību kopums, tostarp augsta izturība augstā temperatūrā, lieliska izturība pret oksidāciju un koroziju, kā arī laba noguruma un lūzumu izturība. Šie sakausējumi, kam raksturīga vienfāzes austenīta mikrostruktūra, uzrāda izcilu mikrostrukturālo stabilitāti un darbības uzticamību plašā temperatūras diapazonā.
Šo veiktspējas īpašību un augstās leģēšanas pakāpes dēļ tos sauc arī par "supersakausējumiem" un kalpo kā kritiski materiāli aviācijas, kosmosa, naftas, ķīmiskās un jūras rūpniecībā. Pamatojoties uz to matricas elementiem, augstas temperatūras sakausējumus iedala kategorijās uz dzelzs bāzes, uz niķeļa bāzes un uz kobalta bāzes. Kamēr dzelzs sakausējumu darba temperatūra parasti ir ierobežota līdz 750–780 grādiem, sakausējumi uz niķeļa bāzes un ugunsizturīgi metālu bāzes tiek izmantoti karstumizturīgiem komponentiem, kas darbojas augstākā temperatūrā. Niķeļa sakausējumi ieņem īpaši svarīgu vietu augstas temperatūras sakausējumu jomā, jo tos plaši izmanto lidmašīnu reaktīvo dzinēju un dažādu rūpniecisko gāzes turbīnu karstāko sekciju komponentu ražošanā.

