Ievads magnētiskajos materiālos

Sep 06, 2026 Atstāj ziņu

Eksperimenti liecina, ka jebkuru vielu var zināmā mērā magnetizēt, ja to ievieto ārējā magnētiskajā laukā, lai gan magnetizācijas pakāpe ir atšķirīga. Pamatojoties uz īpašībām, kas tām piemīt ārējā magnētiskajā laukā, vielas var iedalīt piecās kategorijās: paramagnētiskās, diamagnētiskās, feromagnētiskās, ferimagnētiskās un antiferomagnētiskās.
Saskaņā ar molekulārās strāvas hipotēzi vielām ir sagaidāms, ka tām magnētiskajā laukā būs gandrīz līdzīgas īpašības; tomēr novērotās uzvedības atšķirības norāda uz šīs hipotēzes ierobežojumiem. Patiesībā dažādu vielu mikroskopiskās struktūras atšķiras, un šīs strukturālās atšķirības ir magnētisko īpašību izmaiņu pamatā.

 

Paramagnētiskās un diamagnētiskās vielas klasificē kā vāji magnētiskus materiālus, savukārt feromagnētiskās vielas klasificē kā stipri magnētiskus materiālus.
Termins "magnētiskie materiāli" parasti attiecas uz spēcīgi magnētiskiem materiāliem. Šos materiālus iedala mīkstos magnētiskos materiālos un cietos magnētiskos materiālos, pamatojoties uz to, cik viegli tos var demagnetizēt pēc magnetizācijas. Materiālus, kas ir viegli demagnetizēti, sauc par mīkstiem magnētiskiem materiāliem, savukārt tos, kurus ir grūti demagnetizēt, sauc par cietajiem magnētiskajiem materiāliem. Parasti mīkstajiem magnētiskajiem materiāliem ir zema noturība, savukārt cietajiem magnētiskajiem materiāliem ir augsta noturība.