Pjezoelektriskā keramika ir funkcionāli keramikas materiāli, kam piemīt pjezoelektriskais efekts; tie rada elektrisko lādiņu uz to virsmas, ja tiek pakļauti mehāniskai slodzei, un, gluži pretēji, tiek pakļauti mehāniskai deformācijai, kad tiek iedarbināts elektriskais lauks. Šis unikālais elektromehāniskās savienojuma raksturlielums nodrošina to plašu pielietojumu daudzās jomās.
Tehniski pjezoelektrisko keramiku galvenokārt ražo, pakļaujot feroelektrisko keramiku polarizācijas procesam. Ferroelektriskajai keramikai pēc būtības piemīt spontāna polarizācija ar virzienu, ko var pārorientēt ar ārēju elektrisko lauku. Polarizācijas laikā tiek pielietots augstsprieguma līdzstrāvas (DC) elektriskais lauks, lai materiāla iekšējos elektriskos domēnus - mazos reģionus ar vienmērīgu spontānu polarizāciju - pēc iespējas ciešāk saskaņotu ar lauka virzienu, tādējādi izveidojot makroskopiskas pjezoelektriskās īpašības. Izplatīts piemērs ir svina cirkonāta titanāta (PZT) sērija; Tas ir visplašāk izmantotais pjezoelektriskās keramikas veids, kam raksturīgas augstas pjezoelektriskās konstantes, augsti elektromehāniskās sakabes koeficienti un stabila veiktspēja. Citas šķirnes ietver keramiku uz niobāta un bārija titanāta bāzes, un katrai no tām ir atšķirīgas īpašības, kas piemērotas īpašiem lietojumiem.

